Triloģijas «Saderinātie» 1. dala Pelēkais jātnieks

Aleksandrs Grīns
Triloģijas «Saderinātie» 1. daļa Pelēkais jātnieks
Triloģijas «Saderinātie» 1. daļa
Romans
Aleksandra Grīna romānu triloģiju «Saderinātie» Ievada romāns «Pelēkais jātnieks» (1938; 1939), tam seko «Sarkanais jātnieks» (1938) un «Melnais jātnieks» (1940). Triloģijas dar­bība norisinās laikā, kad Pēteris I pāri Latvijai «cirta logu uz Eiropu». Pirmajā daļā iepazīstam galveno varoņu — Zvied­rijas karaļa Kārļa XII, Saksijas kūrlirsta Augusta II, Krievijas cara Pētera 1 un latviešu zemnieka Kraukļu Jāņa bērnibu un jaunību. Te arī aizsākas Jāņa nepiepildīta mīlestība pret Alūksnes mācītāja Glika audžumeitu Martu — nākamo Krie­vijas carieni Katrīnu I.
Rīga
Mākslinieks DAINIS BREIKŠS
© Dainis Breikšs,
mākslinieciskā apdare, 1991
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
JĀNIS VESELIS PAR ALEKSANDRU GRĪNU
Pirmā grāmatā mācītāja bija māte, un, kad zēns Ielauzījās burtu un vārdu pazīšanā, tad ar lielu patiku lasīja «Skolas maizi», kas arī daudziem citiem tā laika bērniem palikusi atmiņā kā neaizmirstama bērnības dienu lektīra. DabSja viņš lasīt arī Puškina «Kapteiņa meitiņu», tomēr Ļermontovs paticis vairāk par Pušklnu. «Skolas maizes» stāsti par kariem un karavadoņiem, par tālām zemēm un tautām, par vērā liekamiem vīiicm un notikumiem ierosināja zēna fantāziju, un te varbūt meklējama sakne A. Grīna tieksmei uz vēsturi un zemes aprakstu, viņa plašajai gadsimteņus un kontinentus pārstaigājušai Izdomai. Protams, lasāmais var tikai ierosināt jau esošās iedzimtās tieksmes un spējas, nevis piešķirt tādas, kuras nebūtu cilvēka dabā.